Can`t remember how it feels like to not be tired.
Darbi, daudz darbu. Pēdējās skolas parādiem atveltītās dienas. Steigšus cenšos darīt visus darbus un nedarbus.
15.maijs (2012)
Šodien, kad te atkal esmu ienākusi, ir pagājuši gandrīz astoņi mēneši, kā vēsta mans pēdējais raksts, kurš nav publicēts un nemaz netiks, jo nu, tā jau ir pārāk tāla pagātne.
Ir savādi. Savādi skatīties uz fotogrāfijām, garajiem ierakstiem, kuros palikušas vairākas stundas manas dzīves, un neatcerēties ne nieka no tā visa. Jā, tāpēc es rakstīju, lai kādā brīdi es spētu kaut mazumiņu pagremdēties atmiņās.
Bet patiesībā, es nācu te, lai pateiktu, ka viss ir mainījies. Mainījies tik ļoti, cik nekad nebūtu iedomājusies, ka astoņu mēnešu laikā var izmainīties. Cik var izmainīties vienas dienas, vienas nedēļas laikā. Viss ir skaisti. Vairāk kā skaisti. Nav viegli, bet ir vērts , ir vērts skriet, lekt, darīt, cīnīties.
Es varu iepriecināt tos, kurus mani ikmēneša posti bija par nastu un lieki aizņēma kopēju skatu, es vairāk nerakstīšu. Nerakstīšu tik bieži. Nav laika, skaistā dzīve jādzīvo.
Ceru, ka arī jums iet skaisti un labi.
Evija
actiņas peld, bet neko
un te vakars. nav vairāk ne fresh, ne clean
(via cabatha)
